Q.S Adh-Dhariyat (اَلذَّارِيَات) - 60 Jumlah Ayat

وَالذّٰرِيٰتِ ذَرْوًاۙ

waż-żāriyāti żarwā(n).

Ar (vēja) palīdzību, kas aizpūš putekļus,

فَالْحٰمِلٰتِ وِقْرًاۙ

fal-ḥāmilāti wiqrā(n).

un mākoņi, kas satur (lietu),

فَالْجٰرِيٰتِ يُسْرًاۙ

fal-jāriyāti yusrā(n).

un (kuģi), kas viegli kuģo,

فَالْمُقَسِّمٰتِ اَمْرًاۙ

fal-muqassimāti amrā(n).

un (eņģeļi), kas sadala lietas,

اِنَّمَا تُوْعَدُوْنَ لَصَادِقٌۙ

innamā tū‘adūna laṣādiq(un).

patiesi, tam, kas tev tika solīts, jābūt patiesībai,

وَّاِنَّ الدِّيْنَ لَوَاقِعٌۗ

wa innad-dīna lawāqi‘(un).

Un patiesi, (atmaksas) diena pienāks.

وَالسَّمَاۤءِ ذَاتِ الْحُبُكِۙ

was-samā'i żātil-ḥubuk(i).

Pie debesīm, kurām ir takas,

اِنَّكُمْ لَفِيْ قَوْلٍ مُّخْتَلِفٍۙ

innakum lafī qaulim mukhtalif(in).

tiešām, jums ir atšķirīgi viedokļi,

يُّؤْفَكُ عَنْهُ مَنْ اُفِكَۗ

yu'faku ‘anhu man ufik(a).

novērsa no Viņa (Korāna un Vēstneša) tos, kas ir novērsušies.

قُتِلَ الْخَرَّاصُوْنَۙ

qutilal-kharrāṣūn(a).

Nolādēti ir tie, kas daudz melo,

الَّذِيْنَ هُمْ فِيْ غَمْرَةٍ سَاهُوْنَۙ

allażīna hum fī gamratin sāhūn(a).

(proti) cilvēki, kas iegrimuši neziņā un nolaidībā,

يَسْـَٔلُوْنَ اَيَّانَ يَوْمُ الدِّيْنِۗ

yas'alūna ayyāna yaumud-dīn(i).

Viņi jautāja: “Kad ir Atmaksas diena?”

يَوْمَ هُمْ عَلَى النَّارِ يُفْتَنُوْنَ

yauma hum ‘alan-nāri yuftanūn(a).

(Atmaksas diena ir) diena, (kad) viņi tiks sodīti elles ugunīs.

ذُوْقُوْا فِتْنَتَكُمْۗ هٰذَا الَّذِيْ كُنْتُمْ بِهٖ تَسْتَعْجِلُوْنَ

Żūqū fitnatakum, hāżal-lażī kuntum bihī tasta‘jilūn(a).

(Viņiem tika teikts): "Nobaudiet savu sodu. Šis ir sods, kuru jūs iepriekš lūdzāt paātrināt."

اِنَّ الْمُتَّقِيْنَ فِيْ جَنّٰتٍ وَّعُيُوْنٍۙ

innal-muttaqīna fī jannātiw wa ‘uyūn(in).

Patiešām, tie, kas ir dievbijīgi, ir dārzos (paradīzē) un pie ūdens avotiem,

اٰخِذِيْنَ مَآ اٰتٰىهُمْ رَبُّهُمْ ۗ اِنَّهُمْ كَانُوْا قَبْلَ ذٰلِكَ مُحْسِنِيْنَۗ

Ākhiżīna mā ātāhum rabbuhum, innahum kānū qabla żālika muḥsinīn(a).

viņi ņēma to, ko Dievs viņiem deva. Patiešām, pirms tam (pasaulē) viņi bija cilvēki, kas darīja labu;

كَانُوْا قَلِيْلًا مِّنَ الَّيْلِ مَا يَهْجَعُوْنَ

kānū qalīlam minal-laili mā yahja‘ūn(a).

viņi naktīs guļ ļoti maz;

وَبِالْاَسْحَارِ هُمْ يَسْتَغْفِرُوْنَ

wa bil-asḥāri hum yastagfirūn(a).

un nakts beigās viņi lūdza piedošanu (no Allāha).

وَفِيْٓ اَمْوَالِهِمْ حَقٌّ لِّلسَّاۤىِٕلِ وَالْمَحْرُوْمِ

wa fī amwālihim ḥaqqul lis-sā'ili wal-maḥrūm(i).

Un viņu īpašumā ir tiesības gan nabagiem, kas lūdz, gan nabagiem, kas nelūdz.

وَفِى الْاَرْضِ اٰيٰتٌ لِّلْمُوْقِنِيْنَۙ

wa fil-arḍi āyātul lil-mūqinīn(a).

Un uz zemes ir zīmes (Allāha diženumam) tiem, kas tic,

وَفِيْٓ اَنْفُسِكُمْ ۗ اَفَلَا تُبْصِرُوْنَ

wa fī anfusikum, afalā tubṣirūn(a).

un (arī) sevī pašā. Vai tad jūs neredzēsiet?

وَفِى السَّمَاۤءِ رِزْقُكُمْ وَمَا تُوْعَدُوْنَ

wa fis-samā'i rizqukum wa mā tū‘adūn(a).

Un debesīs ir (cēloņi) tavai iztikai un tas, kas tev ir apsolīts.

فَوَرَبِّ السَّمَاۤءِ وَالْاَرْضِ اِنَّهٗ لَحَقٌّ مِّثْلَ مَآ اَنَّكُمْ تَنْطِقُوْنَ ࣖ

fa wa rabbis-samā'i wal-arḍi innahū laḥaqqum miṡla mā annakum tanṭiqūn(a).

Tātad, debesu un zemes Kunga vārdā, patiesi, tas, ko Tu esi solījis, notiks, kā Tu esi teicis.

هَلْ اَتٰىكَ حَدِيْثُ ضَيْفِ اِبْرٰهِيْمَ الْمُكْرَمِيْنَۘ

hal atāka ḥadīṡu ḍaifi ibrāhīmal-mukramīn(a).

Vai tevi (Muhamedu) ir sasniedzis stāsts par Ibrahima (eņģeļu) viesiem, kuri tika pagodināti?

اِذْ دَخَلُوْا عَلَيْهِ فَقَالُوْا سَلٰمًا ۗقَالَ سَلٰمٌۚ قَوْمٌ مُّنْكَرُوْنَ

iż dakhalū ‘alaihi fa qālū salāmā(n), qāla salām(un), qaumum munkarūn(a).

(Atcerieties), kad viņi iegāja viņa mājoklī un teica: “Salaman!” (sveicieni), Ābrahāms teica: “Salamon!” (sveicieni). (Tie bija) cilvēki, kurus viņš nepazina.

فَرَاغَ اِلٰٓى اَهْلِهٖ فَجَاۤءَ بِعِجْلٍ سَمِيْنٍۙ

farāga ilā ahlihī fa jā'a bi‘ijlin samīn(in).

Tā nu viņš (Ibrahims) slepeni devās satikt savu ģimeni un atnesa trekna (cepta) teļa gaļu,

فَقَرَّبَهٗٓ اِلَيْهِمْۚ قَالَ اَلَا تَأْكُلُوْنَ

fa qarrabahū ilaihim, qāla alā ta'kulūn(a).

Tad viņš to pasniedza viņiem (bet viņi negribēja ēst). Ibrahims teica: “Kāpēc jūs neēdat?”

فَاَوْجَسَ مِنْهُمْ خِيْفَةً ۗقَالُوْا لَا تَخَفْۗ وَبَشَّرُوْهُ بِغُلٰمٍ عَلِيْمٍ

fa aujasa minhum khīfah(tan), qālū lā takhaf, wa basysyarūhu bigulāmin ‘alīm(in).

Tāpēc viņš (Ibrahims) no viņiem baidījās. Tie teica: "Nebaidies," un paziņoja viņam labo vēsti par dievbijīga bērna (Īzāka) (dzimšanu).

فَاَقْبَلَتِ امْرَاَتُهٗ فِيْ صَرَّةٍ فَصَكَّتْ وَجْهَهَا وَقَالَتْ عَجُوْزٌ عَقِيْمٌ

fa aqbalatimra'atuhū fī ṣarratin fa ṣakkat wajhahā wa qālat ‘ajūzun ‘aqīm(un).

Tad viņa sieva atnāca kliegdama (pārsteigta) un iesita sev pa seju, sakot: “(Es esmu) neauglīga veca sieviete.”

قَالُوْا كَذٰلِكِۙ قَالَ رَبُّكِ ۗاِنَّهٗ هُوَ الْحَكِيْمُ الْعَلِيْمُ ۔

qālū każālik(i), qāla rabbuk(i), innahū huwal-ḥakīmul-‘alīm(u).

Viņi teica: “Tā saka jūsu Kungs. Patiesi, Viņš ir Visgudrais, Viszinošais.”

۞ قَالَ فَمَا خَطْبُكُمْ اَيُّهَا الْمُرْسَلُوْنَۚ

qāla famā khaṭbukum ayyuhal-mursalūn(a).

Viņš (Ibrahims) teica: "Kāda ir jūsu svarīgā darīšana, ak, vēstneši?"

قَالُوْآ اِنَّآ اُرْسِلْنَآ اِلٰى قَوْمٍ مُّجْرِمِيْنَۙ

qālū innā ursilnā ilā qaumim mujrimīn(a).

Viņi atbildēja: “Patiesi, mēs tikām sūtīti pie grēcīgas tautas (Luta tautas),”

لِنُرْسِلَ عَلَيْهِمْ حِجَارَةً مِّنْ طِيْنٍۙ

linursila ‘alaihim ḥijāratam min ṭīn(in).

lai Mēs varētu tos sist ar (cietas) zemes akmeņiem,

مُّسَوَّمَةً عِنْدَ رَبِّكَ لِلْمُسْرِفِيْنَ

musawwamatan ‘inda rabbika lil-musrifīn(a).

no tava Kunga atzīmēts, lai (iznīcinātu) tos, kas pārkāpj robežu.

فَاَخْرَجْنَا مَنْ كَانَ فِيْهَا مِنَ الْمُؤْمِنِيْنَۚ

fa akhrajnā man kāna fīhā minal-mu'minīn(a).

Tad Mēs izvedām tos ticīgos, kas atradās tajā (Lūtas tautas zemē).

فَمَا وَجَدْنَا فِيْهَا غَيْرَ بَيْتٍ مِّنَ الْمُسْلِمِيْنَۚ

famā wajadnā fīhā gaira baitim minal-muslimīn(a).

Tāpēc Mēs tajā (zemē) neatradām neko citu kā vien musulmaņu (Luta) māju.

وَتَرَكْنَا فِيْهَآ اٰيَةً لِّلَّذِيْنَ يَخَافُوْنَ الْعَذَابَ الْاَلِيْمَۗ

wa taraknā fīhā āyatal lil-lażīna yakhāfūnal-‘ażābal-alīm(a).

Un Mēs atstājām tajā (tajā zemē) zīmi tiem, kas baidās no mokpilna soda.

وَفِيْ مُوْسٰىٓ اِذْ اَرْسَلْنٰهُ اِلٰى فِرْعَوْنَ بِسُلْطٰنٍ مُّبِيْنٍ

wa fī mūsā iż arsalnāhu ilā fir‘auna bisulṭānim mubīn(in).

Un Mozus laikā (bija Allāha spēka pazīmes), kad Mēs viņu sūtījām pie faraona ar īstiem brīnumiem.

فَتَوَلّٰى بِرُكْنِهٖ وَقَالَ سٰحِرٌ اَوْ مَجْنُوْنٌ

fa tawallā biruknihī wa qāla sāḥirun au majnūn(un).

Bet viņš (faraons) un viņa armija novērsās un sacīja: "Viņš ir burvis vai trakais."

فَاَخَذْنٰهُ وَجُنُوْدَهٗ فَنَبَذْنٰهُمْ فِى الْيَمِّ وَهُوَ مُلِيْمٌۗ

fa akhażnāhu wa junūdahū fanabażnāhum fil-yammi wa huwa mulīm(un).

Tāpēc Mēs viņu un viņa armiju spīdzinājām un tad apkaunotus iemetām jūrā.

وَفِيْ عَادٍ اِذْ اَرْسَلْنَا عَلَيْهِمُ الرِّيْحَ الْعَقِيْمَۚ

wa fī ‘ādin iż arsalnā ‘alaihimur-rīḥal-‘aqīm(a).

Un (arī) (stāstā par) Ādas iedzīvotājiem, kad Mēs sūtījām pār viņiem postošu vēju,

مَا تَذَرُ مِنْ شَيْءٍ اَتَتْ عَلَيْهِ اِلَّا جَعَلَتْهُ كَالرَّمِيْمِۗ

mā tażaru min syai'in atat ‘alaihi illā ja‘alathu kar-ramīm(i).

(Vējš) neatstāj neko, ko tas trāpa, bet pārvērš to putekļos.

وَفِيْ ثَمُوْدَ اِذْ قِيْلَ لَهُمْ تَمَتَّعُوْا حَتّٰى حِيْنٍ

wa fī ṡamūda iż qīla lahum tamatta‘ū ḥattā ḥīn(in).

Un stāstā par Samudas iedzīvotājiem, kad viņiem tika teikts: “Izbaudiet dzīvi līdz noteiktajam laikam.”

فَعَتَوْا عَنْ اَمْرِ رَبِّهِمْ فَاَخَذَتْهُمُ الصّٰعِقَةُ وَهُمْ يَنْظُرُوْنَ

fa‘atau ‘an amri rabbihim fa akhażathumuṣ-ṣā‘iqatu wa hum yanẓurūn(a).

Tad viņi augstprātīgi pretojās sava Kunga pavēlei, tāpēc, kamēr viņi uz to skatījās, viņus iespēra zibens.

فَمَا اسْتَطَاعُوْا مِنْ قِيَامٍ وَّمَا كَانُوْا مُنْتَصِرِيْنَۙ

famastaṭā‘ū min qiyāmiw wa mā kānū muntaṣirīn(a).

Tāpēc viņi nespēja piecelties un arī nesaņēma palīdzību,

وَقَوْمَ نُوْحٍ مِّنْ قَبْلُ ۗ اِنَّهُمْ كَانُوْا قَوْمًا فٰسِقِيْنَ ࣖ

wa qauma nūḥim min qabl(u), innahum kānū qauman fāsiqīn(a).

Un pirms tam (Mēs iznīcinājām) Noasa ļaudis. Patiešām, viņi ir ļauni ļaudis.

وَالسَّمَاۤءَ بَنَيْنٰهَا بِاَيْىدٍ وَّاِنَّا لَمُوْسِعُوْنَ

was-samā'a banaināhā bi'aidiw wa innā lamūsi‘ūn(a).

Un debesis Mēs radījām ar (Mūsu) spēku, un patiesi Mēs tās paplašinājām.

وَالْاَرْضَ فَرَشْنٰهَا فَنِعْمَ الْمٰهِدُوْنَ

wal-arḍa farasynāhā fa ni‘mal-māhidūn(a).

Un Mēs izklājām zemi; tad (Mēs) esam labākais, kas ir izklāts.

وَمِنْ كُلِّ شَيْءٍ خَلَقْنَا زَوْجَيْنِ لَعَلَّكُمْ تَذَكَّرُوْنَ

wa min kulli syai'in khalaqnā zaujaini la‘allakum tażakkarūn(a).

Un Mēs visu esam radījuši pa pāriem, lai jūs atcerētos (Allāha diženumu).

فَفِرُّوْٓا اِلَى اللّٰهِ ۗاِنِّيْ لَكُمْ مِّنْهُ نَذِيْرٌ مُّبِيْنٌۚ

fa firrū ilallāh(i), innī lakum minhu nażīrum mubīn(un).

Tāpēc steigšus atgriezieties pie (paklausiet) Allāha! Patiesi, Es esmu skaidrs Allāha brīdinājums jums.

وَلَا تَجْعَلُوْا مَعَ اللّٰهِ اِلٰهًا اٰخَرَۗ اِنِّيْ لَكُمْ مِّنْهُ نَذِيْرٌ مُّبِيْنٌ

wa lā taj‘alū ma‘allāhi ilāhan ākhar(a), innī lakum minhu nażīrum mubīn(un).

Un neradiet citus dievus bez Allāha. Patiesi, Es esmu skaidrs brīdinājums no Allāha jums.

كَذٰلِكَ مَآ اَتَى الَّذِيْنَ مِنْ قَبْلِهِمْ مِّنْ رَّسُوْلٍ اِلَّا قَالُوْا سَاحِرٌ اَوْ مَجْنُوْنٌ

każālika mā atal-lażīna min qablihim mir rasūlin illā qālū sāḥirun au majnūn(un).

Tādējādi, kad Vēstnesis ieradās pie tiem, kas bija pirms viņiem, viņi (viņa ļaudis) teica: "Viņš ir burvis vai trakais."

اَتَوَاصَوْا بِهٖۚ بَلْ هُمْ قَوْمٌ طَاغُوْنَۚ

atawāṣau bih(ī), bal hum qaumun ṭāgūn(a).

Vai viņi viens otram dod padomus par to, ko saka? Patiesībā viņi ir cilvēki, kas pārkāpj robežas.

فَتَوَلَّ عَنْهُمْ فَمَآ اَنْتَ بِمَلُوْمٍ

fa tawalla ‘anhum famā anta bimalūm(in).

Tāpēc pagriez viņiem muguru, un tu būsi nevainojams.

وَذَكِّرْ فَاِنَّ الذِّكْرٰى تَنْفَعُ الْمُؤْمِنِيْنَ

wa żakkir fa innaż-żikra tanfa‘ul-mu'minīn(a).

Un turpiniet dot brīdinājumus, jo brīdinājumi patiesi nāk par labu ticīgajiem.

وَمَا خَلَقْتُ الْجِنَّ وَالْاِنْسَ اِلَّا لِيَعْبُدُوْنِ

wa mā khalaqtul-jinna wal-insa illā liya‘budūn(i).

Es radīju džinus un cilvēci ne citādi, kā vien tāpēc, lai viņi pielūgtu Mani.

مَآ اُرِيْدُ مِنْهُمْ مِّنْ رِّزْقٍ وَّمَآ اُرِيْدُ اَنْ يُّطْعِمُوْنِ

mā urīdu minhum mir rizqiw wa mā urīdu ay yuṭ‘imūn(i).

Es nevēlos no viņiem nekādu iztiku, un Es nevēlos, lai viņi Mani baro.

اِنَّ اللّٰهَ هُوَ الرَّزَّاقُ ذُو الْقُوَّةِ الْمَتِيْنُ

innallāha huwar-razzāqu żul-quwwatil-matīn(u).

Patiesi, Allāhs ir uztura Devējs, Viņam ir Varens un Ļoti Spēcīgs.

فَاِنَّ لِلَّذِيْنَ ظَلَمُوْا ذَنُوْبًا مِّثْلَ ذَنُوْبِ اَصْحٰبِهِمْ فَلَا يَسْتَعْجِلُوْنِ

fa inna lil-lażīna ẓalamū żanūbam miṡla żanūbi aṣḥābihim falā yasta‘jilūn(i).

Tātad, patiesi, ļaundariem ir tāda pati (soda) daļa kā viņu draugiem (agrāk); lai viņi nelūdz Man to pasteidzināt.

فَوَيْلٌ لِّلَّذِيْنَ كَفَرُوْا مِنْ يَّوْمِهِمُ الَّذِيْ يُوْعَدُوْنَ ࣖ

fa wailul lil-lażīna kafarū miy yaumihimul-lażī yū‘adūn(a).

Bēdas tiem, kas netic viņiem apsolītajā dienā (Tiesas dienā).