يٰٓاَيُّهَا النَّبِيُّ اِنَّآ اَحْلَلْنَا لَكَ اَزْوَاجَكَ الّٰتِيْٓ اٰتَيْتَ اُجُوْرَهُنَّ وَمَا مَلَكَتْ يَمِيْنُكَ مِمَّآ اَفَاۤءَ اللّٰهُ عَلَيْكَ وَبَنٰتِ عَمِّكَ وَبَنٰتِ عَمّٰتِكَ وَبَنٰتِ خَالِكَ وَبَنٰتِ خٰلٰتِكَ الّٰتِيْ هَاجَرْنَ مَعَكَۗ وَامْرَاَةً مُّؤْمِنَةً اِنْ وَّهَبَتْ نَفْسَهَا لِلنَّبِيِّ اِنْ اَرَادَ النَّبِيُّ اَنْ يَّسْتَنْكِحَهَا خَالِصَةً لَّكَ مِنْ دُوْنِ الْمُؤْمِنِيْنَۗ قَدْ عَلِمْنَا مَا فَرَضْنَا عَلَيْهِمْ فِيْٓ اَزْوَاجِهِمْ وَمَا مَلَكَتْ اَيْمَانُهُمْ لِكَيْلَا يَكُوْنَ عَلَيْكَ حَرَجٌۗ وَكَانَ اللّٰهُ غَفُوْرًا رَّحِيْمًا
yā ayyuhan-nabiyyu innā aḥlalnā laka azwājakal-lātī ātaita ujūrahunna wa mā malakat yamīnuka mimmā afā'allāhu ‘alaika wa banāti ‘ammika wa banāti ‘ammātika wa banāti khālika wa banāti khālātikal-lātī hājarna ma‘ak(a), wamra'atam mu'minatan iw wahabat nafsahā lin-nabiyyi in arādan-nabiyyu ay yastankiḥahā, khāliṣatal laka min dūnil-mu'minīn(a), qad ‘alimnā mā faraḍnā ‘alaihim fī azwājihim wa mā malakat aimānuhum likailā yakūna ‘alaika ḥaraj(un), wa kānallāhu gafūrar raḥīmā(n).
¡O t-sanjelal Dios! Ax tok, ma txi qq´o´ne amb´il kye ky-xu´jila aye ma txi kyq´o´ne jun ky-oyaj extzen kye ky-majen at kyeye, extzen aye n-chi tzaj ky-k´amo´ne toj q´oj tzaj tq´o´n Allah kyeye, extzen (ikyxtzun) kye ky-txu´ye ky-tzik ky-tate, ky-txu´ ky-tzike ky-tate, ky-tme´l ky-tzik ky-txuye ex ky-txu´ ky-txuye ky-txuye aye n-chi b´et ky-txu´ye, aye xu´j okslal n-chi kyq´on kyib´ te t-sanjelal Dios qa a t-sanjelal Dios tajb´il tu´n t-xi´ moje´ tuk´e, tza´n jun ti´xti´ nim toklen kyeye, mya kye kykyaqil okslal. Ojtzqiʼn quʼne tiʼ o txi qqʼamaʼne kye tiʼj kyxuʼjil ex kyiʼj majen at kyukʼil, tuʼntzun miʼn kyok te jun iqtz kyeye. extzen a Allah nimxix t-xtalb´il, nimxix t-xtalb´il.